Pavasara apgriešana nav tikai zaru saīsināšana – tā ir koka veselības un nākamās ražas plānošana, ko svarīgi pabeigt pirms sulu kustības sākuma.
Marta vidū dārzā parasti vēl ir manāms dzestrums, taču saule jau sāk sildīt koku stumbrus. Šajās dienās es parasti pārbaudu savu dārza šķēru asumu un dodos dārzā, lai apskatītu augļu kokus pirms tie sāk mosties. Šis brīdis starp pēdējo salu un pirmo pumpuru briešanu ir pats piemērotākais laiks, lai palīdzētu kokiem sagatavoties ražai.
Kāpēc nevajadzētu kavēties ar apgriešanu
Dārzā viss notiek savā ritmā, un augļu kokiem šis ritms šobrīd ir miera stāvoklī. Kamēr sula kokos vēl nesāk strauji cirkulēt, jebkurš grieziens ir mazāk traumatisks un brūces sadzīst ātrāk. Ja mēs nokavējam šo brīdi un koks jau sāk dzīt pirmos zaļos galiņus, apgriešana tam var radīt lieku stresu un atņemt enerģiju, kas nepieciešama ziedēšanai.
Marta beigas Latvijas apstākļos parasti ir tā robeža, kad koki sāk “pamosties”. Galvenais nosacījums ir sagaidīt dienu, kad termometra stabiņš vairs nenoslīd zemāk par mīnus pieciem grādiem. Ja griezuma vietu uzreiz pēc tam skars liels sals, koksne var tikt bojāta un zars sāks kalst. Tāpēc tieši tagad ir tas īstais logs, kad darbu var paveikt kvalitatīvi.
Kuriem kokiem dārzā šobrīd ir prioritāte
Ir septiņi galvenie augļu koki, kuriem pavasara apgriešana ir gandrīz obligāta. Tie ir kauliņaugļi un sēkliņaugļi: ābeles, bumbieres, plūmes, ķirši, kā arī dārzos arvien biežāk sastopamās aprikozes, persiki un saldie ķirši (trešņi). Katram no tiem ir savas īpatnības, bet mērķis ir viens – izveidot veselīgu un gaismu caurlaidīgu vainagu.
Ābeles un bumbieres mēs apgriežam, lai kontrolētu to augstumu un veidotu spēcīgus sānzarus. Plūmēm un ķiršiem ir tendence ātri sabiezēt, kas vasarā veicina puvi un dažādas slimības. Ja mēs izgriežam lieko tagad, vasarā koks būs pateicīgāks un augļi saņems vairāk saules gaismas, kļūstot saldāki un lielāki.
Instrumentu sagatavošana un higiēna
Pirms došanās dārzā es vienmēr veltu laiku instrumentu apkopei. Sezonas sākumā šķērēm un zāģītim jābūt ne tikai asiem, bet arī tīriem. Neasas šķēres nevis nogriež, bet gan saspiež zara galu, radot plaisas, kurās viegli iekļūst infekcijas. Ja grieziens ir gluds un tīrs, koks ar to tiek galā paša spēkiem.
Svarīgi ir neaizmirst par dezinfekciju. Es parasti izmantoju vienkāršu spirta šķīdumu vai pat stipru sālsūdeni, lai notīrītu asmeņus pēc katra koka. Tas var šķist sīkums, bet tieši tā mēs pasargājam dārzu no slimību pārnešanas, piemēram, no vienas vecas, slimas ābeles uz jaunu kociņu. Tīrs instruments ir pusceļš uz veselīgu dārzu.
Kā pareizi veikt griezienu
Nav jābūt agronomam, lai saprastu galveno principu – mēs izņemam visu, kas aug uz iekšu, uz leju vai krustojas ar citiem zariem. Vainagam ir jābūt kā grozam, kuram vidū brīvi piekļūst gaiss un gaisma. Ja zars traucē citam vai aug taisni uz augšu (tā sauktie vilku dzinumi), tam dārzā nav vietas.
Pats grieziens ir jāveic precīzi. Ja mēs griežam virs pumpura, šķēres jātur aptuveni 45 grādu leņķī, pavēršot slīpumu prom no pumpura. Tas palīdz lietus ūdenim notecēt un neļauj brūcei kļūt mitrai. Nevajag atstāt garus celmiņus, kas vēlāk sakalst un kļūst par mājvietu kaitēkļiem, bet arī nedrīkst griezt pārāk tuvu stumbram, bojājot mizu.
Darba apstākļu izvēle
Dārzā es parasti izvēlos sausu, bet mākoņainu dienu. Spilgta pavasara saule pēc apgriešanas var pārāk strauji izžāvēt svaigās griezuma vietas, bet lietus un mitrums veicina sēnīšu sportu izplatību. Mierīgs pavasara laiks ir vispiemērotākais, lai pēc darba visas lielākās brūces varētu apsmērēt ar dārza ziedi vai speciālu potvasku.
Šī procedūra palīdz kokam “noslēgt” atvērto brūci un nezaudēt mitrumu. Ja zari ir resnāki par pāris centimetriem, šī aizsargkārta ir ļoti vēlama. Galvenais ir atcerēties, ka dārzs nav jāsakārto vienā dienā. Var sākt ar vienu vai diviem kokiem, vērojot, kā mainās to siluets pēc apgriešanas.
Ieguvumi, ko redzēsim vasarā
Pēc šāda darba rezultāts parasti ir redzams jau jūnijā. Koks, kuram ir izretināts vainags, nemet tik daudz mazo augļu aizmetņu zemē. Tas jūtas spēcīgāks un spēj izbarot tos augļus, kas ir palikuši uz zariem. Tāpat arī ražas novākšana ir daudz vieglāka, ja zari nav samudžināti un koks nav aizaudzis par necaurejamu krūmu.
Galu galā, marta apgriešana ir darbs ne tikai ražai, bet arī koka mūža pagarināšanai. Veci un nokaltuši zari tikai palielina svaru un lūšanas risku vētru laikā. Saimnieks, kurš šajās pavasara nedēļās atrod laiku iziet dārzā ar šķērēm, rudenī varēs izbaudīt sava darba augļus tiešā un pārnestā nozīmē.
